Autor
Opracowanie (indika 2026):
(tłumaczenie, analiza gramatyczna i syntaktyczna, objaśnienia)
Andrzej Babkiewicz
भागवतपुराणम्
Bhāgavata-purāṇam
Purana Bhagawata
Księga 2 (dvitīya-skandhaḥ)
Opis natury Człowieka (puruṣa-saṃsthā-varṇanam)
Rozdział 2.2 (dvitīyo ‘dhyāyaḥ)
Ścieżka jogi (yoga-mārga-muktiḥ)
Streszczenie rozdziału:
1-7
śrī-śuka uvāca
evaṃ purā dhāraṇayātma-yonir
naṣṭāṃ smṛtiṃ pratyavarudhya tuṣṭāt |
tathā sasarjedam amogha-dṛṣṭir
yathāpyayāt prāg vyavasāya-buddhiḥ ||2.2.1|| त्रि
śābdasya hi brahmaṇa eṣa panthā
yan nāmabhir dhyāyati dhīr apārthaiḥ |
paribhramaṃs tatra na vindate ’rthān
māyāmaye vāsanayā śayānaḥ ||2.2.2|| त्रि
ataḥ kavir nāmasu yāvad arthaḥ
syād apramatto vyavasāya-buddhiḥ |
siddhe 'nyathārthe na yateta tatra
pariśramaṃ tatra samīkṣamāṇaḥ ||2.2.3|| त्रि
satyāṃ kṣitau kiṃ kaśipoḥ prayāsair
bāhau svasiddhe hy upabarhaṇaiḥ kim |
saty añjalau kiṃ purudhānna-pātryā
dig-valkalādau sati kiṃ dukūlaiḥ ||2.2.4|| त्रि
cīrāṇi kiṃ pathi na santi diśanti bhikṣāṃ
naivāṅghripāḥ para-bhṛtaḥ sarito 'py aśuṣyan |
ruddhā guhāḥ kim ajito ’vati nopasannān
kasmād bhajanti kavayo dhana-durmadāndhān ||2.2.5|| व
evaṃ sva-citte svata eva siddha
ātmā priyo 'rtho bhagavān anantaḥ |
taṃ nirvṛto niyatārtho bhajeta
saṃsāra-hetūparamaś ca yatra ||2.2.6|| त्रि
kas tāṃ tv anādṛtya parānucintām
ṛte paśūn asatīṃ nāma kuryāt |
paśyañ janaṃ patitaṃ vaitaraṇyāṃ
sva-karmajān paritāpāñ juṣāṇam ||2.2.7|| त्रि
kecit sva-dehāntar-hṛdayāvakāśe
prādeśa-mātraṃ puruṣaṃ vasantam |
catur-bhujaṃ kañja-rathāṅga-śaṅkha-
gadā-dharaṃ dhāraṇayā smaranti ||2.2.8|| उ
prasanna-vaktraṃ nalināyatekṣaṇaṃ
kadamba-kiñjalka-piśaṅga-vāsasam |
lasan-mahā-ratna-hiraṇmayāṅgadaṃ
sphuran-mahā-ratna-kirīṭa-kuṇḍalam ||2.2.9|| ज
unnidra-hṛt-paṅkaja-karṇikālaye
yogeśvarāsthāpita-pāda-pallavam |
śrī-lakṣaṇaṃ kaustubha-ratna-kandharam
amlāna-lakṣmyā vanamālayācitam ||2.2.10|| ज
vibhūṣitaṃ mekhalayāṅgulīyakair
mahā-dhanair nūpura-kaṅkaṇādibhiḥ |
snigdhāmalākuñcita-nīla-kuntalair
virocamānānana-hāsa-peśalam ||2.2.11|| ज
adīna-līlā-hasitekṣaṇollasad-
bhrū-bhaṅga-saṃsūcita-bhūry-anugraham |
īkṣeta cintā-mayam enam īśvaraṃ
yāvan mano dhāraṇayāvatiṣṭhate ||2.2.12|| ज
ekaikaśo ’ṅgāni dhiyānubhāvayet
pādādi yāvad dhasitaṃ gadā-bhṛtaḥ |
jitaṃ jitaṃ sthānam apohya dhārayet
paraṃ paraṃ śuddhyati dhīr yathā yathā ||2.2.13|| ज
yāvan na jāyeta parāvare 'smin
viśveśvare draṣṭari bhakti-yogaḥ |
tāvat sthavīyaḥ puruṣasya rūpaṃ
kriyāvasāne prayataḥ smareta ||2.2.14|| त्रि
sthiraṃ sukhaṃ cāsanam āsthito yatir
yadā jihāsur imam aṅga lokam |
kāle ca deśe ca mano na sajjayet
prāṇān niyacchen manasā jitāsuḥ ||2.2.15|| उ
manaḥ sva-buddhyāmalayā niyamya
kṣetra-jña etāṃ ninayet tam ātmani |
ātmānam ātmany avarudhya dhīro
labdhopaśāntir virameta kṛtyāt ||2.2.16|| उ
na yatra kālo 'nimiṣāṃ paraḥ prabhuḥ
kuto nu devā jagatāṃ ya īśire |
na yatra sattvaṃ na rajas tamaś ca
na vai vikāro na mahān pradhānam ||2.2.17|| उ
paraṃ padaṃ vaiṣṇavam āmananti tad
yan neti netīty atad utsisṛkṣavaḥ |
visṛjya daurātmyam ananya-sauhṛdā
hṛdopaguhyārha-padaṃ pade pade ||2.2.18|| ज
itthaṃ munis tūparamed vyavasthito
vijñāna-dṛg-vīrya-surandhitāśayaḥ |
sva-pārṣṇināpīḍya gudaṃ tato 'nilaṃ
sthāneṣu ṣaṭsūnnamayej jita-klamaḥ ||2.2.19|| ज
nābhyāṃ sthitaṃ hṛdy adhiropya tasmād
udāna-gatyorasi taṃ nayen muniḥ |
tato ’nusandhāya dhiyā manasvī
sva-tālu-mūlaṃ śanakair nayeta ||2.2.20|| उ
tasmād bhruvor antaram unnayeta
niruddha-saptāyatano ’napekṣaḥ |
sthitvā muhūrtārdham akuṇṭha-dṛṣṭir
nirbhidya mūrdhan visṛjet paraṃ gataḥ ||2.2.21|| उ
yadi prayāsyan nṛpa pārameṣṭhyaṃ
vaihāyasānām uta yad vihāram |
aṣṭādhipatyaṃ guṇa-sannivāye
sahaiva gacchen manasendriyaiś ca ||2.2.22|| त्रि
yogeśvarāṇāṃ gatim āhur antar
bahis trilokyāḥ pavanāntar-ātmanām |
na karmabhis tāṃ gatim āpnuvanti
vidyā-tapo-yoga-samādhi-bhājām ||2.2.23|| उ
vaiśvānaraṃ yāti vihāyasā gataḥ
suṣumṇayā brahma-pathena śociṣā |
vidhūta-kalko 'tha harer udastāt
prayāti cakraṃ nṛpa śaiśumāram ||2.2.24|| उ
tad viśva-nābhiṃ tv ativartya viṣṇor
aṇīyasā virajenātmanaikaḥ |
namas-kṛtaṃ brahma-vidām upaiti
kalpāyuṣo yad vibudhā ramante ||2.2.25|| त्रि
atho anantasya mukhānalena
dandahyamānaṃ sa nirīkṣya viśvam |
niryāti siddheśvara-juṣṭa-dhiṣṇyaṃ
yad dvaiparārdhyaṃ tad u pārameṣṭhyam ||2.2.26|| त्रि
na yatra śoko na jarā na mṛtyur
nārtir na codvega ṛte kutaścit |
yac cittato ’daḥ kṛpayānidaṃ-vidāṃ
duranta-duḥkha-prabhavānudarśanāt ||2.2.27|| उ
tato viśeṣaṃ pratipadya nirbhayas
tenātmanāpo ’nala-mūrtir atvaran |
jyotir-mayo vāyum upetya kāle
vāyv-ātmanā khaṃ bṛhad-ātma-liṅgam ||2.2.28|| उ
ghrāṇena gandhaṃ rasanena vai rasaṃ
rūpaṃ ca dṛṣṭyā śvasanaṃ tvacaiva |
śrotreṇa copetya nabho-guṇatvaṃ
prāṇena cākūtim upaiti yogī ||2.2.29|| उ
sa bhūta-sūkṣmendriya-sannikarṣaṃ
mano-mayaṃ deva-mayaṃ vikāryam |
saṃsādya gatyā saha tena yāti
vijñāna-tattvaṃ guṇa-sannirodham ||2.2.30|| त्रि
tenātmanātmānam upaiti śāntam
ānandam ānanda-mayo 'vasāne |
etāṃ gatiṃ bhāgavatīṃ gato yaḥ
sa vai punar neha viṣajjate 'ṅga ||2.2.31|| त्रि
ete sṛtī te nṛpa veda-gīte
tvayābhipṛṣṭe ca sanātane ca |
ye vai purā brahmaṇa āha tuṣṭa
ārādhito bhagavān vāsudevaḥ ||2.2.32|| त्रि
na hy ato ’nyaḥ śivaḥ panthā
viśataḥ saṃsṛtāv iha |
vāsudeve bhagavati
bhakti-yogo yato bhavet ||2.2.33||
bhagavān brahma kārtsnyena
trir anvīkṣya manīṣayā |
tad adhyavasyat kūṭa-stho
ratir ātman yato bhavet ||2.2.34||
bhagavān sarva-bhūteṣu
lakṣitaḥ svātmanā hariḥ |
dṛśyair buddhy-ādibhir draṣṭā
lakṣaṇair anumāpakaiḥ ||2.2.35||
tasmāt sarvātmanā rājan
hariḥ sarvatra sarvadā |
śrotavyaḥ kīrtitavyaś ca
smartavyo bhagavān nṛṇām ||2.2.36||
pibanti ye bhagavata ātmanaḥ satāṃ
kathāmṛtaṃ śravaṇa-puṭeṣu sambhṛtam |
punanti te viṣaya-vidūṣitāśayaṃ
vrajanti tac-caraṇa-saroruhāntikam ||2.2.37|| रु
iti śrīmad-bhāgavate mahā-purāṇe
brahma-sūtra-bhāṣye
pārama-haṃsyāṃ saṃhitāyāṃ
vaiyāsikyāṃ
dvitīya-skandhe puruṣa-saṃsthā-varṇane
yoga-mārga-muktir nāma
dvitīyo ‘dhyāyaḥ ||2.2||
Oto w chwalebnej wielkiej puranie Bhagawata,
w komentarzu do Sutr wedanty,
w piśmie najlepszych z ascetów,
w utworze syna Wjasy,
w drugiej księdze, w Opisie natury Człowieka
rozdział drugi zatytułowany
„Ścieżka jogi”.
