Autor
Opracowanie (indika 2026):
(tłumaczenie, analiza gramatyczna i syntaktyczna, objaśnienia)
Andrzej Babkiewicz
भागवतपुराणम्
Bhāgavata-purāṇam
Purana Bhagawata
Księga 2 (dvitīya-skandhaḥ)
Rozmowa o emanacji (sṛṣṭi-viṣaya-saṃvādaḥ)
Rozdział 2.4 (caturtho ‘dhyāyaḥ)
Pytania o stworzenie świata (sṛṣṭi-viṣaya-praśnaḥ)
Streszczenie rozdziału:
1-7
sūta uvāca
vaiyāsaker iti vacas
tattva-niścayam ātmanaḥ |
upadhārya matiṃ kṛṣṇe
auttareyaḥ satīṃ vyadhāt ||2.4.1||
ātma-jāyā-sutāgāra-
paśu-draviṇa-bandhuṣu |
rājye cāvikale nityaṃ
virūḍhāṃ mamatāṃ jahau ||2.4.2||
papraccha cemam evārthaṃ
yan māṃ pṛcchatha sattamāḥ |
kṛṣṇānubhāva-śravaṇe
śraddadhāno mahāmanāḥ ||2.4.3||
saṃsthāṃ vijñāya sannyasya
karma traivargikaṃ ca yat |
vāsudeve bhagavati
ātma-bhāvaṃ dṛḍhaṃ gataḥ ||2.4.4||
rājovāca
samīcīnaṃ vaco brahman
sarva-jñasya tavānagha |
tamo viśīryate mahyaṃ
hareḥ kathayataḥ kathām ||2.4.5||
bhūya eva vivitsāmi
bhagavān ātma-māyayā |
yathedaṃ sṛjate viśvaṃ
durvibhāvyam adhīśvaraiḥ ||2.4.6||
yathā gopāyati vibhur
yathā saṃyacchate punaḥ |
yāṃ yāṃ śaktim upāśritya
puru-śaktiḥ paraḥ pumān |
ātmānaṃ krīḍayan krīḍan
karoti vikaroti ca ||2.4.7||
nūnaṃ bhagavato brahman
harer adbhuta-karmaṇaḥ |
durvibhāvyam ivābhāti
kavibhiś cāpi ceṣṭitam ||2.4.8||
yathā guṇāṃs tu prakṛter
yugapat kramaśo 'pi vā |
bibharti bhūriśas tv ekaḥ
kurvan karmāṇi janmabhiḥ ||2.4.9||
vicikitsitam etan me
bravītu bhagavān yathā |
śābde brahmaṇi niṣṇātaḥ
parasmiṃś ca bhavān khalu ||2.4.10||
sūta uvāca
ity upāmantrito rājñā
guṇānukathane hareḥ |
hṛṣīkeśam anusmṛtya
prativaktuṃ pracakrame ||2.4.11||
śrī-śuka uvāca
namaḥ parasmai puruṣāya bhūyase
sad-udbhava-sthāna-nirodha-līlayā |
gṛhīta-śakti-tritayāya dehinām
antar-bhavāyānupalakṣya-vartmane ||2.4.12|| ज
bhūyo namaḥ sad-vṛjina-cchide 'satām
asambhavāyākhila-sattva-mūrtaye |
puṃsāṃ punaḥ pāramahaṃsya āśrame
vyavasthitānām anumṛgya-dāśuṣe ||2.4.13|| ज
namo namas te ’stv ṛṣabhāya sātvatāṃ
vidūra-kāṣṭhāya muhuḥ kuyoginām |
nirasta-sāmyātiśayena rādhasā
svadhāmani brahmaṇi raṃsyate namaḥ ||2.4.14|| ज
yat-kīrtanaṃ yat-smaraṇaṃ yad-īkṣaṇaṃ
yad-vandanaṃ yac-chravaṇaṃ yad-arhaṇam |
lokasya sadyo vidhunoti kalmaṣaṃ
tasmai subhadra-śravase namo namaḥ ||2.4.15|| ज
vicakṣaṇā yac-caraṇopasādanāt
saṅgaṃ vyudasyobhayato 'ntar-ātmanaḥ |
vindanti hi brahma-gatiṃ gata-klamās
tasmai subhadra-śravase namo namaḥ ||2.4.16|| ज
tapasvino dāna-parā yaśasvino
manasvino mantra-vidaḥ sumaṅgalāḥ |
kṣemaṃ na vindanti vinā yad-arpaṇaṃ
tasmai subhadra-śravase namo namaḥ ||2.4.17|| ज
kirāta-hūṇāndhra-pulinda-pulkaśā
ābhīra-śumbhā yavanāḥ khasādayaḥ |
ye 'nye ca pāpā yad-apāśrayāśrayāḥ
śudhyanti tasmai prabhaviṣṇave namaḥ ||2.4.18|| ज
sa eṣa ātmātma-vatām adhīśvaras
trayī-mayo dharma-mayas tapo-mayaḥ |
gata-vyalīkair aja-śaṅkarādibhir
vitarkya-liṅgo bhagavān prasīdatām ||2.4.19|| ज
śriyaḥ patir yajña-patiḥ prajā-patir
dhiyāṃ patir loka-patir dharā-patiḥ |
patir gatiś cāndhaka-vṛṣṇi-sātvatāṃ
prasīdatāṃ me bhagavān satāṃ patiḥ ||2.4.20|| ज
yad-aṅghry-abhidhyāna-samādhi-dhautayā
dhiyānupaśyanti hi tattvam ātmanaḥ |
vadanti caitat kavayo yathā rucaṃ
sa me mukundo bhagavān prasīdatām ||2.4.21|| ज
pracoditā yena purā sarasvatī
vitanvatājasya satīṃ smṛtiṃ hṛdi |
sva-lakṣaṇā prādurabhūt kilāsyataḥ
sa me ṛṣīṇām ṛṣabhaḥ prasīdatām ||2.4.22|| ज
bhūtair mahadbhir ya imāḥ puro vibhur
nirmāya śete yad amūṣu pūruṣaḥ |
bhuṅkte guṇān ṣoḍaśa ṣoḍaśātmakaḥ
so ’laṅkṛṣīṣṭa akhila-vit vacāṃsi me ||2.4.23|| ज
namas tasmai bhagavate
vāsudevāya vedhase |
papur jñāna-mayaṃ saumyā
yan-mukhāmburuhāsavam ||2.4.24||
etad evātma-bhū rājan
nāradāya vipṛcchate |
veda-garbho ’bhyadhāt
sākṣād yad āha harir ātmanaḥ ||2.4.25||
iti śrīmad-bhāgavate mahā-purāṇe
brahma-sūtra-bhāṣye
pārama-haṃsyāṃ saṃhitāyāṃ
vaiyāsikyāṃ
dvitīya-skandhe sṛṣṭi-viṣaya-saṃvāde
sṛṣṭi-viṣaya-praśno nāma
caturtho ‘dhyāyaḥ ||2.4||
Oto w chwalebnej wielkiej puranie Bhagawata,
w komentarzu do Sutr wedanty,
w piśmie najlepszych z ascetów,
w utworze syna Wjasy,
w drugiej księdze, w Rozmowie o emanacji,
rozdział czwarty zatytułowany
„Pytania o stworzenie świata”.
